11. jūlijā Itālijas mikroshēmu ražotājs STMicroelectronics (STM) un amerikāņu mikroshēmu ražotājs Global Foundries paziņoja, ka abi uzņēmumi parakstīja memorandu, lai kopīgi izveidotu jaunu vafeļu ražotni Francijā.
Saskaņā ar STMicroelectronics (STM) oficiālo vietni, jaunā rūpnīca tiks uzcelta netālu no STM esošās rūpnīcas Krolē, Francijā.Mērķis ir pilnībā ražot 2026. gadā ar spēju ražot līdz 620 300 mm (12 collu) vafeles gadā, kad tās būs pilnībā pabeigtas.Mikroshēmas tiks izmantotas automašīnās, lietu internetā un mobilajās aplikācijās, un jaunā rūpnīca radīs aptuveni 1000 jaunu darba vietu.
Konkrētu investīciju apjomu abas kompānijas nepaziņoja, taču saņems ievērojamu finansiālu atbalstu no Francijas valdības. Kopuzņēmuma rūpnīcai STMicroelectronics piederēs 42% akciju, bet atlikušie 58% - GF.Tirgus bija paredzējis, ka investīcijas jaunajā rūpnīcā varētu sasniegt 4 miljardus eiro. Kā vēsta ārvalstu mediji, Francijas valdības amatpersonas pirmdien paziņoja, ka investīcijas var pārsniegt 5,7 miljardus.
Žans Marks Šērijs, STMicroelectronics prezidents un izpilddirektors, sacīja, ka jaunais uzņēmums atbalstīs STM ieņēmumu mērķi vairāk nekā 20 miljardu USD apmērā.ST 2021. gada fiskālie ieņēmumi ir 12,8 miljardi dolāru, teikts tās gada pārskatā
Gandrīz divus gadus Eiropas Savienība ir veicinājusi vietējo mikroshēmu ražošanu, piedāvājot valdības subsīdijas, lai samazinātu atkarību no Āzijas piegādātājiem un mazinātu globālo mikroshēmu deficītu, kas ir radījis postījumus autoražotājiem.Saskaņā ar nozares datiem vairāk nekā 80% no pasaulē saražotās mikroshēmas šobrīd tiek ražoti Āzijā.
STM un GF partnerība rūpnīcas celtniecībā Francijā ir jaunākais Eiropas solis, lai attīstītu mikroshēmu ražošanu, lai samazinātu piegādes ķēdes Āzijā un ASV galvenajam komponentam, ko izmanto elektriskajos transportlīdzekļos un viedtālruņos, kā arī veicinās Eiropas mikroshēmas mērķu sasniegšanu. Likuma milzīgs ieguldījums.
Šā gada februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar “Eiropas mikroshēmu likumu”, kura kopējais apjoms ir 43 miljardi eiro.Saskaņā ar likumprojektu ES ieguldīs vairāk nekā 43 miljardus eiro publiskajos un privātajos fondos mikroshēmu ražošanas, pilotprojektu un jaunuzņēmumu atbalstam, no kuriem 30 miljardus eiro izmantos liela mēroga mikroshēmu rūpnīcu celtniecībai un ārvalstu uzņēmumu piesaistei. investēt Eiropā.ES plāno līdz 2030. gadam palielināt savu daļu pasaules mikroshēmu ražošanā no pašreizējiem 10% līdz 20%.
"ES mikroshēmu likumā" galvenokārt ir ierosināti trīs aspekti: pirmkārt, ierosināt "Eiropas mikroshēmu iniciatīvu", tas ir, izveidot "čipu kopīgu biznesa grupu", apvienojot resursus no ES, dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm un privātajām institūcijām. esošā alianse. , piešķirt 11 miljardus eiro esošās pētniecības, attīstības un inovāciju stiprināšanai; otrkārt, veidot jaunu sadarbības ietvaru, tas ir, nodrošināt piegādes drošību, piesaistot investīcijas un paaugstinot produktivitāti, uzlabot progresīvo procesu šķeldas piegādes kapacitāti, nodrošinot finansējumu jaunuzņēmumiem. Nodrošināt finansēšanas iespējas uzņēmumiem; treškārt, jāuzlabo koordinācijas mehānisms starp dalībvalstīm un Komisiju, jāuzrauga pusvadītāju vērtību ķēde, vācot galvenos uzņēmuma izlūkošanas datus, un jāizveido krīzes novērtēšanas mehānisms, lai savlaicīgi prognozētu pusvadītāju piedāvājumu, pieprasījuma aplēses un trūkumu, lai varētu ātri reaģēt. izgatavots.
Īsi pēc ES mikroshēmu likuma ieviešanas, šī gada martā, ASV vadošā mikroshēmu kompānija Intel paziņoja, ka nākamajos 10 gados Eiropā investēs 80 miljardus eiro un tiks izvietots pirmais posms 33 miljardu eiro apmērā. Vācijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Polijā un Spānijā. valstīm, lai palielinātu ražošanas jaudu un uzlabotu pētniecības un attīstības iespējas.No tiem 17 miljardi eiro tika investēti Vācijā, par ko Vācija subsīdijās saņēma 6,8 miljardus eiro.Tiek lēsts, ka vafeļu ražošanas bāzes celtniecība Vācijā ar nosaukumu “Silicon Junction” sāksies 2023. gada pirmajā pusē un tiks pabeigta 2027. gadā.
Izlikšanas laiks: 12. jūlijs 2022